Gaisa filtrs, kas ārēji atgādina vienkāršu skārda kasti, patiesībā jebkurā kokapstrādes uzņēmumā pilda ļoti svarīgas funkcijas. Attiecīgi – nepareizi izvēloties skaidu nosūkšanas sistēmu, var iedzīvoties nopietnās problēmās. Aizsprostota filtra tīrīšana var ilgt pat veselu dienu, un regulāri aizsērējoša sistēma ražotājam var radīt būtiskus zaudējumus, ko nekompensēs līdzekļi, kurus tikai šķietami izdevies ietaupīt izvēloties, piemēram, lētāku, bet nepiemērotu risinājumu. Neapjukt plašajā filtrācijas sistēmu piedāvājumu klāstā var līdzēt pieredzējuša speciālista padoms. Žurnāla „Baltijas Koks” lasītājiem tādu neliedz projektu vadītājs Māris Puzurs.
Kā nekļūdīties, iegādājoties skaidu nosūkšanas sistēmu
Kompānija ar pneimotransporta, skaidu nosūkšanas un aspirācijas sistēmu izgatavošanu un uzstādīšanu nodarbojas jau astoņus gadus. „Tam pievērsāmies, redzot, ka daudzkārt ārvalstu ražotāji piedāvā tik elementāras lietas, ko bez grūtībām varētu ražot paši,” atceras Māris Puzurs. „Sākām ar nelielu gaisa vadu izgatavošanu, bet tagad ražojam arī ventilatorus un filtrus.”
Savulaik, kad zemākas cenas dēļ plaši pieprasīti bija lietoti filtri, kompānija guvusi neatsveramu pieredzi, strādājot ar gandrīz visu vadošo ražotāju produkciju. Tas ļāvis izzināt visas dažādu filtru nianses, plusus un mīnusus, kas šobrīd uzņēmumam ļauj piedāvāt ļoti kvalitatīvus risinājumus.
Garākā pneimotransporta sistēma, ko uzņēmums uzstādījis, bijusi 170 metru garā skaidu padeves iekārta Madonas pilsētas katlumājai. Savukārt pēc tilpuma apjoma lielākais VEIKTAIS PROJEKTS ir LIEPĀJĀ KUR TIKA IZVEIDOTA, PNEIMO TRANSPORTA SISTĒMA skaidu padevei uz granulētāju – tās jauda 100 m3/h skaidu stundā, ko izdevies nodrošināt ar 22 kW enerģijas patēriņu. Tāpat uzstādīti neskaitāmi filtri – gan pozitīva un negatīva spiediena sistēmas.
Filtru priekšrocības
Izvēloties filtru, īpaši rūpīgiem izvēlē jābūt, ja tiek strādāts ar ātrgaitas ēvelēm vai apstrādāta viegla koksne, piemēram, apse, kā arī, ja paredzēts filtrēt slīpputekļus. Ja frakcija ir ļoti viegla, pie mazākās gaisa plūsmas tā iekļūst pašā filtrējošajā elementā, un sistēma ātri aizsērē.
Jebkurš rotora filtrs sastāv no filtrējošiem maisiem, konusveida kameras, kur nosēžas skaidas, un rotoraslūžas, kas skaidas izvada. Šos filtrus no citiem atšķir daudz garāks konuss, kura lielākais slīpums pasargā to no aizdambēšanās, kas raksturīga daudziem citiem filtriem. Kaut gan garāks konuss filtru nedaudz sadārdzina un palielina tā gabarītus, taču to atsver garantija, ka nekad nenotiks aizsprostošanās virs slūžas. Līdz ar to filtrs ir ideāli piemērots arī ražotnēm, kur notiek darbs ar ātrgaitas ēvelēm, kur EVELĒŠANAS PROCESĀ izplatās vieglas frakcijas putekļi.
Katrs filtrs sastāv no zināma maisu skaita, un filtra izmēru veido filtrējošais laukums kvadrātmetros. Konkrēts laukums spēj filtrēt noteiktu gaisa apjomu. Parasti viena kvadrātmetra filtrējošā laukuma caurlaidība KOKAPSTRĀDES ASPIRĀCIJAS SISTĒMĀS ir aptuveni 100 m3/h stundā. Ja filtram jātiek galā ar lielāku gaisa apjomu, maisa audums ātrāk izstaipās, aizsērē un maisa dzīves ilgums ievērojami samazinās. Pie lielākas slodzes pastāv arī iespēja, ka gaisā nokļūs lielāka putekļu emisija – tā kā gaiss, kas iziet caur filtru, parasti tiek atgriezts cehā, šādā gadījumā tur atgriezīsies arī putekļi.
Speciālists vērš uzmanību, ka, lai atvieglotu filtru izvēli un iegādi, esam izveidojusi mājaslapu mpp.lv, kurā atrodama informācija par piedāvāto produkciju. „Izvēloties piemērotākos risinājumus, tas ir svarīgi,” norāda Māris Puzurs. „Ir gadījumi, kad uzņēmējs nopērk lietotu filtru, par to iztērējot pat vairāk, nekā maksā jauns. Tikai tālab, ka trūkst informācijas un nezin, cik kas maksā.
Ieteicamās slodzes uz vienu kvadrātmetru filtrējošā laukuma:
Sausa kokskaida | 100–125 m3/h |
Mitra zāģskaida | 80–100 m3/h |
Skaidu plātņu putekļi | 75–90 m3/h |
Lakojuma putekļi | 30–90 m3/h |
Papīra putekļi | 75–90 m3/h |